Kad tuvojās mana 30 gadu dzimšanas diena, es zināju, ka šai ballītei kūka būs kaut kas ļoti īpašs. Un tā arī bija, izskatu nosapņoju, nācās tikai realizēt. Sanāca arī garšīga :)
Ar ko lai sāk... Tā kā kūkas bildes ir "nogatavojušās" gandrīz pusgadu, tad ar recepti vairs nevarēšu padalīties, bet kūkas dizainu zem pūra neslēpšu!
Sāksim ar želatīna bumbām, jo tieši tā arī sākās mana kūka.
Šāds izskatījās tapšanas process:
Vai zinājāt? Ja želatīnu sajauc ar ūdeni 1:1, tad tas sastingstot ir pilnīgi ciets! Es to nezināju, līdz ar to, bumbu gatavošanas process man bija pilnīga rotaļāšanās. Un nekas nav par vēlu rotaļāties :) Tātad želatīnu sajauc ar tikpat daudz ūdeni, šķiet, man kopā bija kādi 200ml, jāizmanto svari un mazs katliņš. Lai uztaisītu burbuļus, vajadzēs mazos baloniņus, kādus kociņus un kaut ko, kur tos kociņus iestiprināt, kamēr bumbuļi sastingst. Kad želatīns uzbriedis, to uzkarsē un piemaisa pārtikas krāsvielu, kā redzams, man bija sarkanā. Kamēr želatīns karsējas, sapūš mazus baloniņus, piestrādājot pie to formas, lai būtu maksimāli apaļi. Turot balonu aiz "kātiņa", to gremdē želatīna masā, perfekta lode nav nepieciešama, jo balons kaut kā būs jādabūt ārā. Iegremdēšana arī nebūs baigi viegla, jo balonā ir gaiss. Tiem, kas kaut ko saprot no fizikas - balons nu nekādi negrims labprātīgi, to nāksies iespiest masā. Želatīna masa arī negribēs ilgi uzturēties pie balona, labs pārklājums un forma veidosies pēc divām - trim iegremdēšanas reizēm, starp tām apkaltējot iepriekšējo kārtu. Kad balons izvilkts, tam "kātiņā" iedur kociņu un kaut kā nostiprina, lai tas neskaras klāt virsmām. Te nu noder ideja ar kartona kasti augstāk bildē. Sacietē samērā ātri, pēc trim kārtām atstāju visu uz nakti, pirms ņemt balonus ārā. tad nu bija cietas bumbas no rīta. Balonu izņem, pārdurot ar nazi vai šķērēm un uzmanīgi un lēnām izvelkot ārā. Viņš samērā labi atdalās.
Bumbu krāsas intensitāte mainās no pārklājuma kārtu skaita. Kā arī procesā krāsu var mainīt, piejaucot vēl pārtikas krāsvielas, ja vēlas veidot krāsu pāreju vai tamlīdzīgi. Tāpat, var pievienot arī ēdamos spīdumus, pulverus, lai panāktu mirdzuma efektu. Un padoms - ja masa kļūst par biezu, to vienkārši vēlreiz uzkarsē. Es pašlaik neatceros, vai to visu darīju ūdens peldē vai pa taisno, bet jāuzmanās no piedegšanas, protams, ir.
Par pašu kūku. Es taisīju red velvet biskvītu, līdz ar to sarkanā krāsviela - šajā gadījumā biešu pulveris (jo gribēju pilnīgi dabīgi iekrāsotu kūku), nav žēlota. Es izmantoju augu pulverus no manasgarsas.lv. Šķiet, ka pildījumā starp kārtām bija svaigi vārīts bumbieru džems un maskarpones krēms. Precīza recepte manu galvu ir pametusi :) Savukārt pārklājums kūkai bija no parastā sviesta krēma ar daudz, daudz augogle ogles pulveri. Par šo varu piebilst - vajag sākt ar krēmu, jo augogles pulveris paliek intensīvāks, kad labi iesūcies krēmā. Kad putoju krēmu, bēru un bēru to klāt, bet kā bija pelēks, tā bija. Jau metu mieru un atstāju, uzklājusi uz kūkas. No rīta kūka bija kļuvusi intensīvi melna Krēmam nebija baigā ogles piegarša, bet drusku šņirkstošs bija gan :) Man ļoti patika!
Un pa virsu kūkai bildēs var redzēt sublimētus upeņu gabaliņus, pēc krāsas tā piederējās, ka nonāca uz kūkas.
Bumbas ēdamas tīri teorētiski ir, praktiski viņas var košļāt un košļāt, bet jēgas īsti nav.
